Preses ziņojumi
2010. gads
05.07.2010 DELFI: LU par valsts naudu tomēr varēs studēt mazliet vairāk topošo mediķu
Šogad topošajiem ārstiem rezidentūrā būs pieejama 171 vieta, no kurām 143 Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), bet 28 – Latvijas Universitātē (LU), informēja Latvijas Jauno ārstu asociācijas vadītāja Maija Radziņa. Lasīt tālāk
15.06.2010 “Kāda sabiedrība, tādi ārsti” Lolita Lūse, LV.LV
Latvijas jaunajiem ārstiem un medicīnas studiju beidzējiem vislielāko uztraukumu rada neziņa un informācijas trūkums par rezidentūras un darba vietām. Šogad Veselības ministrija piedāvā aptuvenas prognozes, skaidrību solot pēc Jāņiem. Bet par tālāku nākotni paredzējumi ir vēl miglaināki, tomēr galvenais secinājums ir viens: kāda būs Latvijas sabiedrība, tādus ārstus vajadzēs.
10.06.2010 Panorama par LJĀA konferenci ” Kam vajadzīgi jaunie ārsti?”
05.06.2010 Panorama : Jaunie ārsti, pagaidām bez darba
02.05.2010 NRA :Jaunie ārsti vēlas skaidrību par rezidenūras vietu sadali
Nākamnedēļ Latvijas Jauno ārstu asociācija cer rast atbildes uz sev neskaidriem jautājumiem saistībā ar rezidentūras vietu sadali pa specialitātēm un starp augstskolām, aģentūru LETA informēja asociācijas vadītāja Maija Radziņa.
—————————————————————————————————————-
2009.gads
17.09.2009 NRA
Jaunie ārsti ir neziņā par savu likteni, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētāja Maija Radziņa.
Topošajiem ārstiem-rezidentiem piešķirtie līdzekļi 4,7 miljonu latu apmērā tiks samazināti par 10%, bet vēl nav sniegta informācija, kas tieši tiks samazināts.
Šodien Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē notika Latvijas Jauno ārstu asociācijas rīkotā diskusija par gaidāmajām reformām Latvijas veselības aprūpē un to ietekmi uz jauno ārstu darba un dzīves apstākļiem gan tuvākajā, gan tālākā nākotnē.
Diskusijā Radziņa norādīja, ka būtiski realizēt jau iepriekš plānotās reformas. Jābūt konkrētam plānam, kas patlaban ir prioritāte, jo pagaidām nav zināms, vai rezidentu algas tiks samazinātas un cik budžeta vietu rezidentiem būs kopumā. Tāpat svarīgi radīt motivāciju jaunajiem ārstiem palikt un strādāt Latvijā.
Liepājas reģionālās slimnīcas direktors Juris Bārzdiņš norādīja, ka pagaidām jaunajiem ārstiem slimnīcās pietrūkst vietu, bet situācija var mainīties, ja daudzi ārsti izvēlēsies saņemt pensiju, nevis strādāt. Tad pieprasījums pēc speciālistiem pieaugs.
Bārzdiņš arī piebilda, ka jaunie ārsti tiek atbīdīti, jo bez tiešas uzraudzības neko nevar darīt, kaut gan reāli jau ir gatavi iekļauties slimnīcā.
Situācija ir smaga un jaunie ārsti ir kritiski noskaņoti, tāpēc, ja nekas pašreizējā situācijā nemainīsies, daudzi jaunie speciālisti dosies prom uz ārzemēm, piemēram, Lielbritāniju vai Vāciju, brīdināja Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes dekāne Ingrīda Rumba-Rozenfelde.
Viņa akcentēja, ka par reformām medicīnas jomā bija jāsāk domāt jau labajos gados. Tā nav tikai veselības ministra atbildība, tas ir visas valdības kopējais rezultāts.
12.09.2009
Uz ārvalstīm šogad izbrauc divas reizes vairāk mediķu nekā pērn ziņo
Pirmajā pusgadā dokumentus izbraukšanai uz ārzemēm ir kārtojuši aptuveni divas reizes vairāk ārstu nekā šai laika posmā pērn. Starp tiem – arī pieredzējuši ārsti.
Šogad izteikti esot vērojama speciālistu, pat tādu, kuriem ir liela pieredze un laba prakse Latvijā, aizbraukšana.
Latvijas Ārstu biedrības speciāliste Zane Upate informēja, ka pēc Ārstu biedrības aprēķiniem, katru gadu uz ārzemēm strādāt dodas ap 80 līdz 100 ārstu, bet šogad prognozējams, ka izceļotāju skaits ievērojami pieaugs.
Šogad izteikti esot vērojama speciālistu, pat tādu, kuriem ir liela pieredze un laba prakse Latvijā, aizbraukšana. Salīdzinoši iepriekšējos gados darba meklējumos uz ārzemēm pārsvarā devušies jaunie ārsti ar salīdzinoši nelielu pieredzi.
Kā skaidroja Upate, ārsti visbiežāk par savu galamērķi izvēlas Angliju, bet pēdējā laikā – arī Vāciju, Zviedriju un Dāniju.
Ārsti dodas prom, jo slimnīcu reorganizācijas dēļ daudziem nākas zaudēt darbu vai līdzšinējos ienākumus, kā arī tāpēc, ka atsevišķos gadījumos mediķu algas ir samazinājušās pat par vairāk nekā 20%.
Arī Latvijas Jauno ārstu asociācijas vadītāja Maija Radziņa stāstīja, ka pašreizējā situācijā daudzi jaunie ārsti tiek likti izvēles priekšā. Ja viņi netikšot valsts apmaksātajā rezidentūrā un nevarēšot maksāt par rezidentūru, iespējams, dosies darba meklējumos uz ārzemēm, bet pēc pāris gadiem līdz ar to Latvijā būs tikai pensijas vecuma ārsti, bet jauno vienkārši nebūs.
Kamēr valdība nesapratīs, ka veselības aprūpe ir prioritāte, nekas nemainīsies, lēsa asociācijas vadītāja.
18.06.2009 no MEDICINE.LV portāla
Vakar 17. jūnijā notika Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) organizēta diskusija par veselības aprūpes sistēmas reformu.
Diskusijas laikā tika apspriestas gan rezidentu problēmas un nākotnes izredzes, sākot patstāvīgi praktizēt, gan veselības aprūpes sistēma un tās reformas.
LJĀA valdes priekšsēdētāja Maija Radziņa diskusijā teica: “Pašreiz trūkst stratēģiska plāna jauno ārstu izglītības finansēšanai un organizēšanai, joprojām nav zināms, cik rezidentūras vietas šogad valsts varēs finansēt. Ir jābūt skaidri definētām prioritārām specialitātēm un rezidentūras norises modeļiem, ņemot vērā jaunos apstākļus. Nav pieļaujama situācija, ka medicīnas augstskolu absolventiem un jaunajiem speciālistiem būtu atkal jāmeklē darbs citās nozarēs, jo veselības aprūpē trūkst tieši jauno cilvēkresursu. Būtiski ir nepasliktināt esošo situāciju!
Rezidentūras kvalitāte ir būtisks faktors veselīgai konkurencei starp mūsu jaunajiem un pieredzējušiem ārstiem gan Latvijā, gan Eiropā, šī cīņa par darba vietām saasināsies jau tuvākajā laikā, svarīgi lai rezidentūras organizētāji spētu strādāt ar ilgtermiņa vīziju.
Jaunie MK noteikumi Nr. 268 “Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst 1. vai 2. līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu” bija paredzēti tam, lai palielinātu jauno ārstu praktisko lomu ārstniecības procesā, taču pārsvaru ir guvusi pastāvošās sistēmas tendence kavēt jauno ārstu iesaistīšanu šajā procesā un traucēt viņu profesionālajai izaugsmei. Joprojām paredzēta rezidentu darbība ārstniecībā tikai tiešā apmācīttiesīga sertificēta ārsta uzraudzībā, kā arī jaunā ārsta darbības izvērtējumu Veselības ministrija uztic subjektīvam vadošo kolēģu vērtējumam, nevis stingri noteiktiem objektīviem kritērijiem atbilstoši Eiropas standartiem – specialitāšu nolikumos un rezidentūras programmās. Tas liecina par nepieciešamību mainīt vadošo medicīnas profesionāļu attieksmi pret jaunajiem ārstiem.”
Teksasas universitātes Dallasas Dienvidrietumu medicīnas centra Endokrinoloģijas nodaļas vadītājs asoc. prof. Uģis Gruntmanis sacīja: “Patiesībā situācija Latvijā šobrīd ir nevis “Nothing special!”, bet gan “So special!”. Veselības budžets no 144 miljoniem latu 2000. gadā ir pieaudzis līdz 575 miljoniem latu 2008. gadā, taču strukturālas izmaiņas ir minimālas – nav ieviests aprūpes kvalitātes/kvantitātes mērīšanas modelis, nav vienotas e-medicīnas sistēmas, kas sniegtu iespēju redzēt katra cilvēka ārstēšanas vēsturi, nav sistēmas, kas ļautu ārstiem nopelnīt pēc padarītā. Tāpat nav sakārtota rezidentu iesaiste pacientu aprūpē. Tikai 54% rezidentu piedalās klīnisko gadījumu, lekciju sagatavošanā, tikai 57% izglīto pacientu vai tā ģimeni, 41% rezidentu pieejams internets, kur meklēt atbildes uz jautājumiem, 64% pieejamas grāmatas, taču 65% pieejami medikamentu firmu sagatavotie materiāli, 80% no rezidentiem uzskata, ka rezidentūras organizācija ir jāuzlabo.
Ko darīt? Jāļauj jaunajiem ārstiem vairāk piedalīties ārstēšanas procesā, jānodrošina dežūras katru trešo nakti, jo rezidentu apmācībā vislabākais skolotājs ir pacients. Jaunajiem ārstiem un arī pēdējo kursu studentiem ir aktīvi jāiesaistās slimnīcas darbā. Ir jāievieš e-medicīna kā absolūta nepieciešamība un jāpārkārto darba samaksas kārtība – jāmaksā par padarīto darbu un tā kvalitāti, ko novērtē pacienti un rezidenti, jo fiksēta darba samaksa nemotivē.”
LJĀA lūdza viedokli no malas Pārmaiņu un zināšanu vadības konsultantam Atim Zakatistovam kā veselības aprūpes sistēmas lietotājam. Viņa spriedums bija kategorisks – sistēma nav veidota pacientam! Atis Zakatistovs sacīja: „Nekas šeit nav kārtībā! Nav līdera, nav vīzijas, nav komunikācijas! Un nebūs kārtībā, kamēr nebūs, kāds, kuram pieder process, kāds, kurš saimnieko. Lūdzu, prasiet palīdzību, kādam, kurš spēj šīs pārmaiņas organizēt! Ārsti pārzina zarnas, bet sistēmas pārmaiņas ir kas pavisam cits.”
Liepājas reģionālās slimnīcas direktors Juris Bārzdiņš teica: “Jebkuram, kas vada veselības aprūpi ir jāņem vērā visu ieinteresēto pušu intereses: valsts, sabiedrības, pacientu, ārstu, rezidentu un pārējo aprūpes nodrošināšanā iesaistīto intereses . Uzskatu, ka aizvadītajos gados ārstu un tieši ārstu elites intereses ir tās, kas bijušas vadošās. Ārstu lobijs ir ļoti spēcīgs. Jebkurš mēģinājums padarīt sistēmu efektīvāku ir apgrūtināts šī lobija dēļ. Cīņā par adekvātu atalgojumu esam darījuši visu, lai mazinātu konkurenci un veidotu mākslīgu ārstu deficītu, esam izveidojoši pacientam nedraudzīgu veselības aprūpes sistēmu un tagad tas, caur vēlētiem tautas pārstāvjiem, kas drastiski samazina nozares budžetu, mums atspēlējās. Sabiedrība nav mūsu pusē. Aicinu jaunos ārstus iestāties par uz pacientu orientētu veselības aprūpes sistēmu, par efektīvu sistēmu, kuras pamatā ir klienta – pacienta intereses. Aicinu jaunos ārstus atbalstīt efektīvas veselības aprūpes sistēmas izveidi, sistēmas, kuras centrā ir klients un atbalstīt slimnīcu reformu, neskatoties uz to, ka tās rezultātā pieaug konkurence starp pieredzējušiem speciālistiem un jaunajiem ārstiem. Veselības aprūpē, kā jebkurā uzņēmējdarbības nozarē, tieši konkurence ir tas, kas nodrošina kvalitāti un izmaksu efektivitāti.”
Veselības ministrijas pārstāvis Juris Bundulis teica: “Ja jauno ārstu nebūs, tā Latvijai būs nopietna problēma. Katrs mēnesis, par kuru tiek atlikta veselības sistēmas reforma, valstij izmaksā 50 000 000 latu. Ja šodien pieņemam lēmumu, tad reformu var pieteikt 1. septembrī. Cīņa par mazajām slimnīcām, ir administrācijas cīņa par izdzīvošanu. Pašreiz rezidentu izglītībai plānotais budžets ir saglabāts 90% apmērā no iepriekšējā apjoma.”
LJĀA biedrs Māris Mežeckis diskusijā teica: “Latvijas veselības aprūpi ir analizējuši daudzi ārzemju eksperti. Reformas ir steidzīgi nepieciešamas. Veselības ministrija jau sen ir izstrādājusi Veselības aprūpes struktūrplānu un tagad vēl papildinājusi. Tomēr galvenais, lai būtu politiskā griba to visu realizēt. Tomēr līdzdalīga pie esošās situācijas ir arī visa medicīna sabiedrība – jāpārkāpj personīgajām ambīcijām, lai spētu domāt par to, kas būtu noderīgāks visai veselības aprūpes sistēmai kopumā. Ja nebūs reformas, tad būs slikti tagad un arī nākotnē. Pilnu jaudu reformai!”
LJĀA valdes priekšsēdētāja Maija Radziņa atzina:
„Ir jāmazina spriedze veselības sistēmā, sniedzot skaidru un precīzu informāciju no Veselības ministrijas puses, ir jāuzlabo komunikācija. Ir jāveic izmaiņas normatīvajos aktos, lai var palielināt jauno ārstu iesaisti un mazinātu vecāko kolēģu dominanci ārstniecības procesā. Jaunajiem ārstiem ir jāņem iniciatīva savās rokās, jāierosina korekcijas un jārīkojas.”
16.06.2009
Jaunie ārsti diskutēs par veselības aprūpes nākotni
17. jūnijā Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātē notiks Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) organizēta diskusija par gaidāmajām veselības sistēmas reformām Latvijā.
Gan medicīnas studenti un rezidenti, gan medicīnas nozares eksperti no Latvijas un kaimiņvalstīm diskusijā meklēs atbildes uz nozares aktuālākajiem jautājumiem: kāpēc Latvijā nepieciešamas reformas veselības aprūpē, kā tās nākotnē ietekmēs jaunos ārstus, pacientu aprūpes kvalitāti un ārsta pieejamību, vai mazināsies pieprasījums pēc jaunajiem ārstiem, un kā tiks skarta veselības aprūpes kvalitāte.
“Mūsu diskusija uzsvērs jauno ārstu iespējas un nākotni, tāpēc ceram, ka viņi nav “sabojājušies” ar stereotipiem un neaizstāv tik daudz savu pārstāvēto ārstniecības iestādi, cik visas Latvijas medicīnas sistēmas intereses. Šie viedokļi un skatījums, kas atklāsies diskusijā, ir svarīgi veselības aprūpes norisēm,” skaidro Māris Mežeckis, pasākuma koordinators un LJĀA biedrs, piebilstot, ka grūti paredzēt, kas turpmāk būs. Vairākums jauno ārstu uzskata, ka nākotnē ir apdraudētas viņu darba iespējas, jo, optimizējot slimnīcas, samazināsies brīvās darba vietas. “Mūs satrauc tas, ka pasliktināsies ārstu pieejamība. Tas ir skaidrs – ja slimnīca atrodas tālāk, grūtāk būs līdz tai nokļūt. Tā ir problēma, ko nedrīkst atstāt novārtā. Taču veselības aprūpei pēc reformām vajadzētu būt efektīvākai, tādējādi atlikušajās slimnīcās medicīnas pakalpojumiem arīdzan jābūt kvalitatīvākiem,” uzsver M. Mežeckis.
Pasākumā viedokli paudīs arī jaunais ārsts Konrāds Funka, kurš stāsta: “Lai gan šajos apstākļos jūtos nestabili – gan finansiāli, gan attiecībā uz darba iespējām, jo arī darba vieta varētu “izputēt” –, galīgs pesimists vēl neesmu. Nākotnē redzu tikai privāto sektoru, jo izskatās, ka valsts pilnībā atteiksies no savām funkcijām. Es nesaskatu iespējas, ka valsts medicīnas sistēma atveseļosies. Domāju, ka valsts sev atstās tikai mazu daļu no nozares, jo visu pārējo tā nespēs atmaksāt. Ceru, ka medicīnā sāksies brīvais tirgus un cilvēki brīvi varēs izvēlēties, pie kā iet un saņemt pakalpojumus. Iespējams, būs jādomā par darba iespējām ārpus Latvijas, jo profesiju negribu mainīt. Taču patlaban vēl nav tik bēdīga situācija, lai par to domātu.”
Kopumā Medicīnas fakultāti LU šogad beigs 143 jaunie ārsti, medicīnas māsas un farmaceiti, RSU absolvēs 135 jaunie mediķi. Kas ar viņiem notiks, vai darbs būs, kādu atalgojumu saņems – šo un vēl daudzu citu jautājumi mākti, vairāki Medicīnas fakultātes studenti jau izlaiduma noskaņās piedalīsies LJĀA rīkotajā diskusijā.
Gaidāmo pasākumu atklās un dalībniekus uzrunās Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētāja Maija Radziņa un LU Medicīnas fakultātes dekāne profesore Ingrīda Rumba-Rozenfelde. Ar ziņojumu uzstāsies veselības ministrs Ivars Eglītis, LJĀA biedrs Māris Mežeckis, Liepājas reģionālās slimnīcas direktors Juris Bārzdiņš, Iecavas VSAC direktore Mirdza Brazovska, Igaunijas Ārstu biedrības valdes loceklis Vallo Volke, pārmaiņu un zināšanu vadības konsultants Atis Zakatistovs un Teksasas universitātes Dalasas Dienvidrietumu medicīnas centra Endokrinoloģijas nodaļas vadītājs asociētais profesors Uģis Gruntmanis.
17. jūnijā plkst. 10.00 Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē, Šarlotes ielā 1 a notiks Latvijas Jauno ārstu asociācijas rīkotā diskusija par gaidāmajām reformām Latvijas veselības aprūpē un to ietekmi uz jauno ārstu darba un dzīves apstākļiem gan tuvākajā, gan tālākā nākotnē. Diskusiju atklās un tās dalībniekus uzrunās Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) valdes priekšsēdētāja Maija Radziņa un LU MF dekāne prof. Ingrīda Rumba – Rozenfelde, ar ziņojumu uzstāsies arī LR veselības ministrs Ivars Eglītis. Diskusijā piedalīsies gan asociācijas biedri, gan nozares speciālisti un eksperti no Latvijas un kaimiņvalstīm. Tās laikā tiks meklētas atbildes uz nozares aktuālākajiem jautājumiem: kāpēc nepieciešamas reformas veselības aprūpē un vai tās uzlabos tās kvalitāti, vai tiks samazināts rezidentūras vietu skaits un darba samaksa rezidentiem, vai nākotnē mazināsies pieprasījums pēc jaunajiem ārstiem u.c. Diskusijā uzstāsies LJĀA biedrs Māris Mežeckis, Liepājas reģionālās slimnīcas direktors Juris Bārzdiņš, Iecavas VSAC direktore Mirdza Brazovska, Igaunijas Ārstu biedrības valdes loceklis Vallo Volke, pārmaiņu un zināšanu vadības konsultants Atis Zakatistovs un Teksasas universitātes Dallasas Dienvidrietumu medicīnas centra Endokrinoloģijas nodaļas vadītājs asoc. prof. Uģis Gruntmanis. Pēc diskusijas plkst. 12.15 notiks preses konference, kurā masu medijus informēs par diskusijas laikā gūtajām atziņām. |
